Šobrīd notiek lielā cīņa par sociālo mediju lietotāju uzmanību (competition for attention). Turklāt, ja vidējais sociālo mediju lietotājs pie viena ieraksta pavada 5-8 sekundes (Socialbakers, 2021), ir skaidrs, ka ierakstam nepieciešama pievienotā vērtība. Regulāra komunikācija zīmolu profilos, protams, ir laba lieta. Bet, lai ieinteresētu un sasniegtu lielāku auditoriju, jāatceras par veiksmīgu “taimingu” ziņojumu ievietošanai. Jā, ir veiksmīgākas dienas un laiks, cikos ievietot ziņu, bet šoreiz runāsim par citādu laika nozīmi komunikācijā.
Newsjacking ir aktuālo notikumu izmantošana sava zīmola popularizēšanai. Bet vēl to varētu saukt arī par sava veida vakcīnu, lai saturs sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus un pretotos sociālo mediju algoritmiem.
Ņemot vērā algoritma īpatnības un paturot prātā, ka viena ieraksta veiksme ietekmē arī pārējo publicēto saturu, ikvienam zīmolam būtu vērts apsvērt iespēju izmantot newsjacking maģiju un atrast savu nišīgo notikumu, kuru saistīt ar zīmolu vai tā vērtībām.
Newsjacking saturs ir atslēga tam, kā ar salīdzinoši mazākiem līdzekļiem sasniegt kāroto “virālo” saturu. Galvenais ir ielēkt vilcienā īstajā laikā un nonākt galamērķī, ko dažkārt var dēvēt arī par PR paradīzi, nebūs tik sarežģīti. Tas nozīmē, ka, neieguldot līdzekļus tradicionālajos medijos, ĀTRI publicētais saturs var sasniegt lielu auditoriju, daudz klikšķu, spodrināt tēlu un uzšaut engagement rādītājus griestos.
Bet, kā uzvarēt šajā spēlītē un publicēt labu saturu?
Ir divi varianti:
- ievieto ziņu ļooooooti ātri;
- ievieto ziņu, kurai nav derīguma termiņa.
Tātad, ievietojot ziņu, kamēr tā vēl ir karsta, ir iespējams uzlēkt kukaragā kādai aktualitātei un sasniegt lielu un vēl neapgūtu auditoriju sociālajos medijos.
Jāņem vērā, ka sociālie mediji ir kļuvuši par sabiedrības galveno ziņu avotu, jo 64.5% no interneta lietotājiem karstākās ziņas uzzina no Facebook, Twitter, YouTube, Instagram vai Snapchat lietotnēm, nevis tradicionālajiem medijiem (FORBES, 2021).
Tomēr ir vērts atcerēties, ka jaunumi nāk un notiek ātri. Šīs dienas ziņa būs rītdienas aizmirstais jaunums.
Ko darīt, lai nepalaistu garām neko svarīgu?
- Vienmēr klausies: Izmanto Google alerts iespējas, lai uzzinātu par jaunākajiem trendiem popkultūrā vai jebkurā citā nozarē, par kuru ikdienā komunicē. Un, protams, seko līdzi pašmāju Twitter sarunām, kas ir īpaši aktuāla vietne jaunumu fiksēšanā.
- Monitorē: Kas aktuāls notiek Tavā nozarē? Ko šobrīd dara konkurenti? Vai konkurentu sociālo mediju komunikācijā ir iekļauts “real time mārketings”? Ko konkurenti dara, lai vienmēr būtu “top of mind”? Ja sapratīsi atbildes uz šiem jautājumiem, radīt jaunu saturu nebūs sarežģīti. Tiesa, ja atbilde būs – “konkurenti stāsta par saviem produktiem”, tad neko daudz noderīgu no šī paņemt nevarēsi.
- Seko: Zini, par ko runā influenceri, un seko līdzi viņu radītajam saturam. Aptuveni 61% cilvēku uzticas influenceru stāstītajam (Business Wire, 2020), tātad viedokļu līderi ir spējīgi ar saviem publicētajiem “stories” vai laika joslas ierakstiem uzrunāt daudz sociālo mediju lietotājus.
Ko vēl ir vērts ņemt vērā, radot saturu?
- Savlaicīgi – ar saturu nepieciešams dalīties, kamēr sarunu temats arvien ir “karsts”. Ja nokavēsi – tas nevienu vairs neinteresēs.
- Atbilstoši – radītajam saturam ir jābūt jēgpilnam un par pievienoto vērtību.
- Vēlmi dalīties izraisoši – galvenais mērķis ir padarīt ierakstu redzamu pēc iespējas lielākai auditorijai. Tātad rūpīgi jāpārdomā formāts, kurā tas tiek pasniegts, noteikti izslēdzot no saraksta PDF formātu, garus bloga ierakstus vai garus video.
- Autentiski – vissvarīgākais, taču vismazāk “taustāmais” faktors. Vai sociālo mediju lietotāji notic tam, ko zīmols viņiem cenšas pateikt, vai arī ir skaidri redzams mēģinājums ielēkt aktualitātes vilcienā? Ja gribi lēkt pēdējā sekundē un kā bezbiļetnieks, tad labāk pagaidīt stacijā nākamo braucienu. 🙃
Kā tas viss izskatās dzīvē?
Lai gan Latvijas komunikācijā tas nav tik populāri, taču paši sociālo mediju lietotāji šādas zīmolu mijiedarbības novērtē un ar interesi seko tām līdzi. Piemēram, ātrās ēdināšanas restorāns Wendy’s saņēma jautājumu no kādas savas klientes:
Un uz to reaģēja…Microsoft un Amazon.
Ir zināms, ka teju jebkura zīmola kļūda vai paviršība nepaliks nemanīta sociālo mediju lietotāju acīs. Tāpēc labāk par to būtu paziņot pašam zīmolam pirms savā sarunu dienaskārtībā to iekļauj pārējie aktīvisti virtuālajā vidē.
Piemēram, ASOS sanāca neliela ķibele un zīmols uz to ātri un veiksmīgi reaģēja. Rezultātā saņemot daudz sociālo mediju lietotāju ziņojumus, kuri lepojās ar to, ka saņēmuši kļūdaino iepakojumu.
Vēl jau ir aktuālie notikumi, par kuriem zinām, ka komunicēs liela sabiedrības daļa un par šiem tematiem meklēs informāciju vai izklaidējošus ziņojumus sociālajos medijos. Piemēram, Eirovīzija. Innocent šogad sagādāja ne vienu vien uzjautrinošu mirkli, publicējot savā profilā reakcijas uz Eirovīzijas priekšnesumiem
Šeit ir vērts piebilst, ka arī šī var būt jau iepriekš plānota komunikācija, taču publicēta īstajā mirklī, jo Eirovīzijas priekšnesumi bija zināmi jau iepriekš, apskatot publiski pieejamos mēģinājumu video.
Veiksmīgi uz aktualitāti reaģēja arī Rynair, kad sporta pasauli pārsteidza ziņa, ka portugāļu trenera Žuzē Mourinju turpmāk vadīs AS Roma.
Līdzīgi reaģēja arī IKEA uz slaveno Krištianu Ronaldu izgājienu ar Coca-Cola.
Un tad vēl ir notikumi, par kuriem zinām, taču rezultātu paredzēt nevaram. Šādās situācijās, īpaši komunicējot par Latvijas ziņu telpu, svarīgi būt ātram. Piemēram, ir skaidrs, ka par sporta notikumiem sociālajos medijos būs daudz ziņojumu un nāksies sacensties arī ar medijiem. Veiksmes atslēga – būt pirmajam. Mūsu pieredze ar TV3 Sport ļauj secināt, ka cīņa par iesaistes rādītājiem ar citiem sociālo mediju profiliem ir pavisam īsta. Ja Tu nokavē – Tu palaid garām lielu auditoriju. Šeit arī piemērs, cik liela auditorija sasniegta BEZ reklāmas palīdzības, publicējot ierakstu ĀTRI.
Protams, svarīgi apzināties, ka nejauši var iebraukt dziļā grāvī un zīmolam pavisam noteikti nav nepieciešams sabiedrības priekšā izskatīties neiecietīgam vai neiejūtīgam. Ir skaidrs, ka jāizvairās no komunikācijas par dabas katastrofām, dažādiem nacionālajiem konfliktiem vai citiem pretrunīgiem notikumiem.
Piemēram, nu jau šķietami tālajā 2012. gadā GAP izvēlējās komunicēt par dabas katastrofu….to sasaistot ar iepirkšanās akciju.
Šādu iemeslu dēļ vienmēr ir vērts atcerēties – ja šaubies par ziņu, nepublicē to. Labāk ir palaist garām iespēju nekā sacelt pamatīgu un nevajadzīgu troksni. Teiciens “nav tādas lietas, kā slikta publicitāte” sociālo mediju ziņā nestrādā, un tas triecientempā var sagraut zīmola reputāciju. Ne velti dzīvojam cancel kultūras laikā.
Kā būt gatavam komunicēt par to, ko vēl nezini un kas vēl nav noticis? 🤯
- Sākumā nepieciešams identificēt tēmas, par kurām zīmols var komunicēt un kuru saturā lēkt iekšā;
- Izveidot satura kalendāru – Eirovīzija, sporta notikumi, vēlēšanas vai gaidāmas sniega vētras un karstuma viļņi u.c. Ir lietas, ko varam paredzēt arī bez ekstrasensu iejaukšanās.
- Savlaicīgi izstrādāt “skeletus” un scenārijus zināmiem notikumiem. Mēs taču zinām, ka kaut kad šogad būs pirmais sniegs un mums pašiem nav logu, pa kuriem paskatīties ārā (🙃) un par to savā saturā komunicēs teju visi, kuriem nav slinkums. Kāpēc gan Tu nevarētu būt pirmais?
- Ja tomēr nevari laicīgi sagatavot ziņu, dod notikumam lielāku pievienoto vērtību un sniedz plašāku analīzi par kādu tematu.
- Vienmēr seko līdzi tam, kas notiek sociālo mediju laika joslās.
Tomēr, pirms runā par globālām aktualitātēm, atceries, ka daļai notikumu ir aktuālas autortiesības, piemēram, šī brīža top notikumam – Olimpiskajām spēlēm.