Modē tendences mainās ik sezonu, mārketingā, par laimi, tik skarbi nav. Tomēr ar katru gadu redzam, ka tehniskās inovācijas un jauni pakalpojumi maina lietotāju ieradumus, kas būtiski iespaido arī mārketinga aktualitātes. Jaunas lietas, ne tik jaunas lietas un veci vēži jaunā kulītē.
1. Jaunās privātuma normas
Š.g. 25. maijā spēkā stāsies jaunais Personas datu apstrādes likums, kas nosaka ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas pielietojumu Latvijā. Mērķis ir saprotams – palielināt personas kontroli pār savu informāciju, taču mārketingā tas sagādās ne mazums galvassāpju. Neiedziļināšos visās datu vākšanas un uzglabāšanas prasībās, bet vēlos izcelt trīs mārketingam būtiskus aspektus:
- segmentēšanai paredzētās datu bāzes;
- sīkdatnes;
- foto un video, kuros redzama persona.
Nav tā, ka šos datus vairs nevarēs izmantot – personām vienkārši (vai nemaz ne tik vienkārši) jāsniedz piekrišana par datu izmantošanu. Ja ar sīkdatnēm vairs reti kurš joko, tad uz segmentēšanu reizēm patīk skatīties caur pirkstiem, tomēr ielikt ķeksīti par datu izmantošanas piekrišanu vai nepiekrišanu, ievācot informāciju, ir vieglāk nekā pēc tam maksāt nu jau pavisam nopietno sodu. Datu bāzēm iespējams ieviest šifrēšanu vai glabāt datus, personas atstājot anonīmas vai izmantojot pseidonīmus.
Piekrišana nepieciešama arī fotogrāfējot vai filmējot personu. Šī norma potenciāli ieviesīs būtiskākās izmaiņas no mārketinga perspektīvas. Salīdzinoši vienkāršākais risinājums būs maksas pasākumos – uz biļetēm parādīsies vēl viens noteikums, kam piekrītam, tāpat kā alkohola un ieroču neienešana pasākumā. Tomēr bezmaksas neoficiālākos pasākumos, veikalos, prezentācijās, ielu intervijās un pat Instagram saturam radītajās bildēs redzamo cilvēku izmantošanai jebkāda veida publikācijās vajadzēs atļauju, laicīgi jau var sagatavot rakstiskas formas, ko personai parakstīt. Nenoliedzami, ne visi gribēs parakstīt šādu dokumentu un arī satura veidotāji būs sabaidīti, kas viennozīmīgi novedīs pie spontānā satura radīšanas un izmantošanas samazinājuma. Nav obligāti slikta lieta, jo tukšums jau nepaliks – nāks arvien jaunas idejas satura risinājumiem.
2. Video (vēl aizvien) ir karalis
Video, protams, nevienam nav jaunums, taču 2017. gadā tas ir nopietni dominējis zīmolu komunikācijā tradicionālajos un digitālajos kanālos, un, tā kā video satura izplatība pilnīgi noteikti mainījusi lietotāju uzvedību un ekspektācijas pret saturu, šī tendence turpināsies arī 2018. gadā un pēc tam.
Lai prātā izsvērtu, cik tieši tad video ir nozīmīgs, noder fakts, ka Youtube aktīvo lietotāju skaits Latvijā ir aptuveni tikpat liels, cik Facebook un Instagram aktīvo lietotāju skaits kopā ņemot (TNS, 2017), turklāt Facebook galvenokārt redzēsim tieši video saturu, jo ar to lietotāji vislabprātāk dalās un tas portālā tiek vairāk virzīts ar Facebook algoritma palīdzību. Lietotāji skatās arvien vairāk gan informatīva rakstura, gan izklaidējošus video. Tendenci izteikti iezīmē pat starptautiskie mediji, kuru radītais video saturs sāk ieņemt arvien būtiskāku lomu ne tikai viņu sociālo mediju kontos, bet arī ziņu portālos.
Bez pārsteigumiem – turpina pieaugt arī rādītāji, kas liecina – lielākā daļa no lietotājiem video skatās bez skaņas. Satura radītāji tam arī arvien labāk pielāgojas – animēti teksti un lieli titri atvieglo video skatīšanos bez skaņas, tajā pašā laikā vēl vairāk pieradinot lietotājus pie mēmā video patērēšanas. Voiceoverus pataupiet tradicionālajiem medijiem.
Saturiski dominē cilvēkstāsti, un arī lielas problēmas lietotāji labprātāk skatās caur personīga stāsta prizmu.
Runājot par Live video – jā, arī tie ir aktuāli, bet pagājušajā gadā bija redzams, ka daži zīmoli aizrāvušies ar tiešraidi, nepārdomājot, vai saturs kādam ir aktuāls. Pretnostatījums ir vairāku minūšu gari, uberproducēti un noslīpēti video ar stāstu – konteksts izšķir visu!
3. Video-on-demand platformu iespējas
Turpinu tēmu par video, bet no cita skatu punkta. Sociālie mediji, protams, nav vienīgais kanāls, kur vērot video. Jauni servisi palielinājuši video-on-demand nozīmību. Latvijas tirgū jārēķinās ar TV Play, Viaplay, Shortcut u.c., bet ne mazāk būtiski ir mediju video resursi – Delfi TV, Skaties.lv, LSM.lv, arī LMT Straume.
Video straumēšana dominē jaunākās paaudzes ekonomiski aktīvo lietotāju vidū, kuriem nereti dzīvesvietā televizora nav, līdz ar to video straumēšanas kanāli ir legāla iespēja skatīties raidījumus un seriālus.
Līdz ar to divi trendi vienā. Pirmais – sponsorētā satura izveide tieši šīm platformām. TV Play var šo to sazīmēt – Paulig sponsorētas Māra Grigaļa sarunas par kafiju ar slavenībām, kā arī LMT Straume crosspromotion saturs, taču kopumā Latvijā tā vēl ir maz apgūta niša.
Otrs – video straumēšanas servisi kā reklāmu izvietošanas kanāls, kas DAUDZ veiksmīgāk sasniegs 20-30 gadus vecus jauniešus nekā TV reklāmas. Protams, var optimizēt izmaksas un lietot tos pašus TV klipus, paplašinot auditoriju, bet kanālam atsevišķi veidotais saturs vienmēr būs efektīvāks. Patīk Ikea reklāmas, kas ļoti lūdz lietotājus tās neskatīties.
4. Papildinātās realitātes efekts
Papildinātā realitāte (augmented reality) ir risinājums, kurā ekrānā redzamā realitāte tiek papildināta ar elektroniski (parasti viedtālrunis) radītiem vizuālajiem elementiem. Caur tālruņa kameru skaties apkārt un redzi visur mazus rūķīšus. Standartizētā formā papildināto realitāti nu jau vairāus gadus izmanto kā Snapchat un nu jau arī Instagram un Facebook Stories, pazīstami ir pašmāju risinājumu radītāji Overly.
Tas nebūt nenozīmē, ka papildinātā realitāte tāda jauniešu bakstīšanās pa sociālajiem medijiem vien ir. Pats risinājums tiek izmantots izklaides, reprezentācijas un arī izglītojošiem nolūkiem. Vienkāršs, bet ģeniāls piemērs ir pašmāju spēļu izdevniecības BrainGames un Overly izveidotā aplikācija spēlei Logic Cards – noskenē un redzi padomu atrisinājumam.
2018.gadā paplašināto realitāti turpinās izmantot kā instrumentu, bet tajā pašā laikā tas kļūst par vizuālu elementu. Lūk, pašmāju piemērs, kurā papildinātās realitātes princips izmantots kā vizuālais risinājums, lai atsvaidzinātu neaktuālo TV klipu Ziemassvētku kampaņas vajadzībām, Līdzīgu vietu vizuālajā valodā ieguvuši arī haštagi, kurus šobrīd visai pierasts redzēt uz attēliem vai video, kur tie kalpo kā vizuālais risinājums atslēgas vārdu vai joku attēlošanai.
5. Robotizēšanās
Viena no nozarēm, kurā arvien pārliecinošāk ienāk robotizēti risinājumi, ir klientu serviss. Nu jau daudzi no mums būs sastapušies ar chatbot risinājumiem – robotizētām sarakstēm, kas ļoti variē savā kompleksumā.
Lattelecom 2017. gada nogalē iepazīstināja ar savu pirmo virtuālo asistenti Aneti (LINKS) un, pirms kāds iebilst, ka Lattelecom šis tāds tēla pasākums vien ir – jā, varbūt, bet nevar noliegt, ka viņi stiprina savu tēlu kā inovatīvu, uz nākotni orientētu uzņēmumu. Tāpat pasaulē chatbotu pielietojums ir reāls un pragmatisks – tos izmanto primārā klientu servisa nodrošināšanai, biežāk uzdoto jautājumu atrisināšanai, rezervāciju veikšanai u.c. Galu galā, tā ir vēl viena lieta, ar ko palielīties uzņēmumiem, kas vēlas klientu, partneru, konkurentu un arī savās acīs izskatīties moderni. Piemēram, paši esam izmantojuši chatbotus sev un klientu darbinieku atlases pirmajam posmam. Ērti, salīdzinoši interesanti arī darba meklētājam, personīgi un nenoliedzami vairāk piesaista jauniešu uzmanību par parastu darba sludinājumu. Iespējas ir dažādas, un 2018. gads būs laiks, kad radoši izmantot jauno tehnoloģiju, apvienojot pragmatiskas funkcijas ar iespēju palielīties.
Netrūkst citu risinājumu, kas kļūst arvien izplatītāki un maina lietotāju paradumus. Algoritmi, virtuālie asistenti, attēlu vai seju atpazīšanas programmas u.c. virzās uz priekšu lieliem soļiem, un 2018. gadā mācīsimies šīs iespējas izmantot biznesā un komunikācijā.
6. Mikro-mikroietekmētāji
Instagram pēdējo divu gadu laikā mainījis veidu, kā domājam par ietekmes līderiem, un zīmoli Latvijā ļoti labi izmanto lielākus un mazākus Instagram mikroietekmētājus. Pašu mikroietekmētāju vidū arī arvien vairāk parādās izpratne par šo nodarbošanos kā biznesu, līdz ar to mikroietekmētāju mārketings kļūst dārgāks. Attiecīgi tiek meklēti vēl papildu risinājumi. Jauns trends rāda, ka zīmoliem interesanti ir cilvēki arī ar ne tik lielu sekotāju skaitu – Baltijas līmenī arī Instagram konts ar tūkstošs sekotājiem ir uztverams kā kanāls, ja sekotāji iesaistās un saturs ir labs, un parasti tā ir. Kampaņas ietvaros iesaistot vairākus šādus kanālus, iespējams sasniegt lielāku efektivitāti nekā ar vienu viedokļu līderi ar 30 tūkstošu sekotāju skaitu.
No vienas puses, tas mārketinga speciālistiem atvieglos dzīvi – vairāk iespējamo sadarbības partneru, no otras – atrast īstos un sakomplektēt jēdzīgu pārklājumu ir grūtāk nekā paļauties uz viena konta sasniegto auditoriju. Šāda tipa mikro-mikroietekmētāju sadarbībai gan ir daudzi plusi, piemēram, viedokļu līderiem ar lielāku sekotāju skaitu kontos saturs nereti sāk izskatīties pēc televeikala skatloga, savukārt lietotāji ar pāris tūkstošiem sekotāju patiešām priecājas, ka zīmols viņus uzrunā, un var kļūt par zīmola advokātiem arī pēc kampaņas.
Skatīsimies, ko vēl mums jaunu atnesīs 2018. gads, bet viens ir skaidrs – mārketings turpina virzīties tehnoloģiju diktētā, bet nenoliedzami vizuālā virzienā.
Ja vēlies uzzināt vairāk par šīm vai citām tendencēm un to iekļaušanu komunikācijā, labprāt apspriedīsimies!